Es nojautu, ka mēs līdz tam nonāksim. Agri vai vēlu. Pie iekāres pret savējo, savu dzimumu. Kā visa šī tantra, šī ezotēriskā doma par dažādo spēku saplūšanu, par iņ un jaņ deju. Kā tā attiecas uz tiem, citiem, kas mīl savējos? Jau kādu laiku es nojautu, ka es nevarēšu no tā izvairīties.
Man būs jāsniedz atbilde – par kādu mīlestību tad runā BBB? Vai tikai par sievietes un vīrieša? Cik tālu ir dabīgais, īstais un kur sākas īstuma kropļojumi? Kā nošķirt, kur jebkāda veida seksualitāte ir dziļa, iekšēja vajadzība, garīgs piepildījums. Un kur to ir veidojusi, iespaidojusi apkārt esošā kultūra, pieņēmumi? Kā atsijāt jēdzīgāko no senajām ticībām, ideoloģijām, mācībām un mūsdienu redzējumiem, pārdomām?
Kā neapmaldīties ne senos, ne mūsdienu pieņēmumos, bet sajust patiesību?
Es nespēju šai lietai pieiet tik analītiski, kā pienāktos. Tāpēc es nedomāju, bet jūtu.
Lai kā es pieturētos pie idejas, ka Visumam ir bijis plāns, radot tik fantastiskus saplūšanas “kontaktus” – vagīnas, peņus, krūtis, klitorus. Lai kā es pieturētos pie idejas, ka sieviete – zeme un sākums baro vīrieti – debesis un zibeņus. Lai kā daļa manis to justu, zinātu. Piedzīvotu visa skaistumā.
Ir tā otra – nē, šķiet to ir desmitiem simtiem. Manu daļu, manas būtības, kas iekāro gan sievietes, gan vīriešus, dažādos laikos, dimensijās, mirkļos. Kas nešķiro cilvēkus pēc tā, kur gars ir iemiesojies šoreiz. Bet gan pēc tā – vai gars tur, tajā ķermenī VISPĀR ir atrodams.
Ja es nedomāju, bet aizveru acis un jūtu tikai mīlestību, tikai tīru mīlestību. Tad mani virpuļos izgriež cauri visām manām šīs zemes dzīvēm – tām, kas ir bijušas, tām, kas ir šobrīd, tām kas vēl būs. Mani izgriež cauri Visumam. Visām manām reinkarnācijām, ak, sauciet kā gribat. Manai esībai uz šīs zemes cauri laikiem. Un es līdz niansēm skaidri zinu, kā tas ir – pieskarties sievietes ādai. Es zinu, kā ir būt vīrietim, izmīlēt sievieti, būt vīrietim. Un vienlīdz labi es zinu, kā ir tūkstots reizes būt arī šajā avatārā, šajā sievietes templī, manā šīs dzīves ķermenī un sievietes ķermenī vispār. Zinu, kā tas ir – mīleties, lai radītu bērnu. Un mīleties, lai radītu kādu citu vērtību, dimensiju.
Ikviens no mums ir bijis gan sievietes, gan vīrieša ķermenī. Vēl vairāk – mēs turpinām būt abi vienlaikus šajā esošajā ķermenī, apvienojot gan sievišķo, gan vīrišķo būtību. Nav jāveic dzimuma korekcija, jāgriež ķermenis vai jāvelk krūšturis, lai taptu par pretējo dzimumu. Anima un Animus, sievišķais un vīrišķais. Mēs esam abi, gan tāpēc, ka tāda ir dvēseles būtība. Gan tāpēc, ka es ticu – mēs patiesi esam bijuši kā vienā, tā otrā ādā ne reizi vien.
Tie, kas jelkad ir jutuši dejavu, sapņojuši dziļus, senus, kā no pagātnes nākušus sapņus. Tie sapratīs par kādu “iepriekšējo”, “seno”, “bezdzimuma” jeb, pareizāk sakot – “visdzimuma” sajūtu es runāju. Tie zinās, ka es nespēju ieturēt viedokli – vai lesbiskā tantra ir iespējama, vai nē? Vai vīrietim glāstīt otra vīrieša dibenu ir skaisti? Jo es vienkārši fantastiski jūtu, ka mēs esam bijuši un turpinam būt tik dažādi savās dzīvēs un izpausmēs, ka vienā brīdī tu patiešām saproti – mīlestība, vilkme vienam pret otru šķērso pieņēmumus, ķermeņus, konceptus.
Šī ir dīvaina, pretrunīga lieta – no vienas puses es apgalvoju, ka ķermenim ir milzīga nozīme un caur ķermeni iespējams patiesi iepazīt garu un dievu. No otras puses es saku, ka ķermenis ir tikai instruments, ka “galvenajam mīlētājam” nemaz nav peņa vai vagīnas.
Sievišķā un vīrišķā saplūšana nav tikai ķermeņa jautājums. Mēs daudz runājam par heteroseksualitāti, biseksualitāti, homoseksualitāti. Taču patiesībā mēs runājam tikai par tiem pirmajiem, apzīmējošajiem priedēkļiem – hetero, bi, homo. Jo pašam vārdam “seksualitāte” lavāmies apkārt, ar cik lielu līkumu vien iespējams. Runājam par ģenitālijām, bet nerunājam par cilvēkiem. Un otrādi.
Kas tad ir seksualitāte? Vai tā ir tikai miesīga savienība? Jeb dziļākajā būtībā tā ir saplūšana ar Visumu?
Tas ir tas, ko risina BBB. Vērot dzīvības spēku, Visuma rašanos cauri cilvēku attiecību, tradīciju, seksualitātes prizmu šī vārda visīstākajā nozīmē ir mana aizraušanās. Un es neturēšos rāmjos, es iešu un izzināšu.
Tāpēc blogā turpinās parādīties mīlestība tās dažādajās formās. Mīlestība, kas nedara otram pāri, bet rada pievienoto vērtību, jaunu pasauli. Tāds ir mans galvenais uzstādījums.
Sieviešu un vīriešu, vīriešu un vīriešu, sieviešu un sieviešu skūpsti.
Ne kā propaganda, bet kā izziņas ceļš, kā vērojums.
Te nu esam nonākuši.
Bình luận