Louis Pauwels, Planète, 1964
/
Problēma ir tāda, ka īstas sievietes gandrīz nav sastopamas. Es apgalvoju, ka sievietes ir izzudušas katastrofā, sieviešu rase ir izretināta, iznīcināta, mums to vērojot, bet neapzinoties. Kungi, sieviete – paleolīta un neolīta laikmetu pēctece, mūsu māte, sieviete dieviete, būtne, kuru saukšu par vīrieša sievieti un kuru it grūti šobrīd iztēloties, – tika vajāta, viņas fiziskais un garīgais ķermenis tapa iznīcināts, viņa tika iemesta nebūtībā. Zemes dzīles ir pilnas ar mirušiem mežiem, izmirušu dzīvnieku sugām, cilvēku pelniem. Mūsu īstās sievietes arī nāk no šīs aizvēstures, bez tam viņas piedzīvojušas lejupvērstu mutāciju. Kāpēc? Tikai padomājiet, kungi! Viņas izturēja galveno triecienu briesmīgajā, nežēlīgajā karā pret Rietumu primitīvajām reliģijām. Lai gūtu priekšstatu par šo karu, mums jāzina visa tā dēvētās civilizētās pasaules vēsture. Vai jums šķiet, ka tajās teritorijās, kur romiešu leģionu reliģija nekad neiesakņojās, piemēram, Gallijā (Francijā) vai Lielbritānijā, Kristus karavīri atrada zemi, kur nevaldīja kāda augstāka doma jeb Dievs? Tūkstoš un vienā mūsu vecās Eiropas vietā, mūsu tīrumos un līdzenumos, krūmājos un upju krastos no laika gala pastāvēja vietējā reliģija. Kungi, es uzskatu – acīmredzams ir fakts, ka tūkstošiem gadu Eiropā plauka mistiska, no aizlaikiem mantota reliģija, kas bija veltīta ragainajam dievam un tajā tapa uzsvērta sievišķība. Manuprāt, tikpat acīmredzams ir fakts, ka šo sākotnējo garīgumu vardarbīgi, ar sārtiem un asinīm iznīcināja sveša reliģija. Ragainais dievs, kas bija senās Rietumu civilizācijas aizstāvis, tika nosaukts par velnu un nolādēts. Mūžseni elki nomesti no troņa un kopā ar viņiem tika iznīcināta pamatvērtība – sieviete kā māte un dieviete, sievišķība, īstā sieviete.
Mūsdienu dižie prāti atmasko nesenās kolonizācijas ļaunos nodarījumus – apspiestie indiāņi, apklusušie Āfrikas burvji, nomocītās melnās civilizācijas. Bet kāpēc viņi nemin mūsu pašu iznīcinātos pagātnes dievus? Kāpēc viņi nerunā par mūsu priesterienēm, kas tika nomestas no torņa? Arī mūsu sievietes mums tika atņemtas. Vecā Eiropa tika kolonizēta un izkropļota. Jā, kungi, es uzdrošinos tā apgalvot! Mēs esam zaudējuši savas otrās pusītes, kungi! Viņas ir nogalinātas. Un to pierādīšu es pierādīšu.
Mans mērķis nav apsūdzēt. Var gadīties, ka šis fantastiskais noziegums bija vajadzīgs. Var būt, ka tas bija neizbēgams. Civilizācija nepastāvētu tās pašreizējā veidā, ja īstās sievietes joprojām būtu dzīvas. Mēs aizvien vēl ticētu, ka uz Zemes ir iespējama paradīze. Cilvēka radošais gars nebūtu tiecies pretī jauniem apvāršņiem. Mēs tagad nenodarbotos ar jaunu galaktiku meklējumiem un nebūtu plaši atvēruši durvis uz Visumu. Taču pievērsīsimies noziegumam. Man jāpiemin simtiem tūkstošu reālu sieviešu, kuras sauca par raganām un kā tādas arī sadedzināja, un miljoniem citu sieviešu, kuras tika iebaidītas un piespiestas mainīties. Sievietes iznīcināja propoganda, kas, kā tagad zinām, ir visspēcīgākais ierocis, ietekmīgāks nekā pēriens, spēriens ar kāju vai ar sēru kvēpināts krekls. Bruņinieki veica revolucionāru karu pret reālajām sievietēm. Visplašākajā un noslēpumainākajā līmenī notika sugu mutācija virzienā uz leju, un autentisko sievieti pakāpeniski nomainīja pavisam cita būtne.
Kungi, būtne, ko saucam par sievieti, nemaz nav sieviete. Viņa ir deģenerāts, kopija. Viņas būtība ir zudusi, mūsu prieks un glābšana vairs nav atrodama viņā. Būtnes, ko dēvējam par sievietēm, viņai ir līdzīgas tikai pēc izskata, bet patiesībā mēs apskaujam tādas sugas imitācijas, kura ir pilnībā vai gandrīz iznīcināta.
Vairums vīriešu apprec viduvēju vīrieša imitāciju, kura ir tikai nedaudz viltīgāka un nedaudz lunkanāka par viņiem pašiem, tātad patiesībā viņi apprec paši sevi. Tie ir viņi paši, ko viņi redz staigājam pa ielām, tikai nedaudz pilnīgākām krūtīm, platākiem gurniem un zīdā tērpti. Faktiski viņi joņo pakaļ paši sev, apskauj sevi, apprec sevi.
Īsta sieviete ir reta parādība, viņa sveikā iziet caur plūdiem, gāž no torņiem valdniekus, aptur aizejošos gadus. Bet viņa ir reti sastopama. Tiem, kas viņu satiek, jābēg prom, jo tad, kad viņa mīl vai nīst, viņa ir neapturama. Viņas kaislība ir neizmērāma. Bet viņa ir reti sastopama.
Īstā sieviete, kas nāk no laika pirmsākumiem, sieviete, kas mums tika dota, ar ķermeni un garu pieder Visumam, kas mūsdienu sievietei ir svešs. Viņa mirdz Radīšanas citā galā. Viņa pazīst ūdens, akmeņu, augu un dzīvnieku noslēpumus. Viņa var ilgi raudzīties saulē un redzēt tumsā. Viņa glabā veselības, miera un vielas harmonijas atslēgu. Viņa ir baltā ragana, burve ar platiem, mitriem sāniem, caurspīdīgām acīm, kura gaida, kamēr vīrietis radīs uz zemes jaunu paradīzi. Ja viņa atdod sevi viņam, tas notiek svētā reibuma brīdī, kad viņa atver viņam sava vēdera siltajā tumsā durvis uz citu pasauli. Viņa ir pozitīvo vērtību strūklaka – tā griba vīrietī, ko viņa iedvesmo, nomāc uzbudinājumu. Gremdēties viņā nozīmē atgriezties nevainībā. Viņa ir apstādinājusi laika ratu. Vai, precīzāk, viņa ir tā, kas sēj vīrietī sēklu – rada viņu otrreiz, atdzīvina viņā pasaules bērnību. Viņa liek atgriezties pie vīrieša galvenā darba – pacelties tik augstu, cik vien viņš spēj. Mēs runājam par supervīrieti, bet neminam supersievieti, lai gan patiesībā tieši viņa padara vīrieti par daudz ko vairāk nekā viņš ir. Kas attiecas uz sievieti – pilnasinīga dzīve viņai ir visa viņas būtība. Caur viņu vīrietis piekļūst savai esībai.
Kungi, spēja atklāt īsto sievieti ir jums izrādīta labvēlība, svētība, dāvana. Ja nebīstaties no viņas, tā ir vēl viena labvēlības izpausme. Kāda savāda tikšanās! Viņa pēkšņi parādās neīsto sieviešu barā, un laimīgais, kurš viņu atpazīst, sāk trīcēt, izjūtot vēlēšanos un bailes vienlaikus.
Pārmaiņas ir sākušās. Cik ilgi vēl turpināsim sevi mānīt?
* BUD BLOOM BLOSSOM bieži jautā – par ko tu raksti. Ko tu gribi? Kāpēc šis viss? Šī ir mana atbilde – es gribu uzrunāt šīs īstās sievietes starp mums. Gribu atraisīt un bagātināt to seno sievišķību, par ko ir runa šajā franču publicista vēstulē. Tādējādi bagātinot un atmodinot arī vīriešos patieso varu. Ar saviem rakstiem un tēmām es gribu uzjundīt atmiņas, mistisku sajūtu par šiem aizlaikiem un mūsu īsto spēku. Gribu ļaut cilvēkiem atcerēties pašiem sevi.
Commentaires