Vai jūs kādreiz esat bijuši kādā no intīmpreču veikaliem? Redzējuši porno? Vērojoši maukas Amsterdamas sarkano lukturu rajonā? Nē, nav pat jāiet tik tālu – pavērojuši kaut vai žurnālu vākus vai lētas alkohola reklāmas? Mākslīgas krūtis, platsmasas dibeni, neīstas sejas, pārprasti vārdi. Kā gan esam līdz tam nonākuši? Kas gan ar mums ir noticis? Kur mēs esam pa ceļam pazuduši?
Mēs pazudām, tā pa īstam pazudām brīdī, kad nošķēlām dvēseli no miesas, pārstājām stāstīt saviem bērniem pasakas un aizmirsām, ka esam daļa no dabas.
Līdzīgi kā medicīnā kļūst aizvien vairāk to, kuri nenošķir garu no miesas un ārstē cilvēku kā kopumu. Līdzīgi kā pārtikā mēs aizvien vairāk meklējam “dzīvu, īstu” lietu. Tieši tāpat arī seksualitāti ir pienācis laiks skatīt jaunā, daudz dziļākā gaismā.
Nepārprotiet, tā nav iejaukšanās katra intimitātē. Tas nav nedz nosodījums, nedz moralizēšana. Tas nav pat uzbrukums ādas pletnei vai sarkanajam lukturim.
Tas ir mēģinājums atdot mums visiem milzīgu spēku, skaistumu, brīnumu.
Seksuālā enerģija ir primārā enerģija Visumā. Visa dzīvība radusies no šīs enerģijas. Tā ir svēta, tā ir skaista daļa no mums – mūsu spējas radīt, dot, pārveidot šo pasauli. Tā ir daļa no patiesas mīlestības – mīlestība darbībā, tā teikt.
Es ticu, ka pasaule spēs uzrāpties nākamajā līmenī, attīrīties un atveseļoties brīdī, kad mēs patiešām atdosim seksam, mīlēšanās aktam tiesības būt dabīgai, skaistai ikdienas sastāvdaļai – un ne tikai savās guļamistabās, bet arī sabiedrības apziņā.
Lai atrastos, pazudušais ir jāsauc vārdā. Tāpēc es runāju skaļi – caur bildēm, drosmīgiem vārdiem, neparastām kombinācijām, kur gars stāv blakus miesai, kur puķes ir blakus vagīnām, kur dievs atkal un atkal izgaismojas savā radītajā – seksā.
Saki to skaļi.
Comentarios