Šoreiz es vēlos ar tevi parunāt par pašu vārdu. Par pašu, pašu vārdu, kurš ietverts šīs lapas nosaukumā.
Intimitāte.
Kas tā ir, kāpēc tā vibrē šeit, kāpēc un no kāda sajūtu punkta par to ir tik svarīgi runāt.
Vārdnīcā rakstīts – intimitāte – intīms – intimus – no latīņu valodas “pats dziļākais, iekšējais”.
Un vēl tur, Svešvārdu vārnīcā, teikts: “Intīms ir kas dziļi personisks, tāds, kas attiecas uz cilvēka iekšējo pasauli, personisko dzīvi (arī dzimumattiecībām), arī – sirsnīgs, tuvs, draudzīgs.”
Tātad INTĪMS ir vienlaikus kaut kas ļoti dziļi mans, mans, mans, manī, sevī, iekšpušu iekšpusē vērsts un meklējams. Un vienlaikus starojošs, vibrējošs uz āru, savienojošs ar otru – tuvs, draudzīgs, sirsnīgs, no sirds uz sirdi plūstošs.
Intīms.
Tāds, kurš atrodams, tikai drosmīgi ielūkojoties sevī. Tāds, kas patiess var būt tikai tad, ja nācis no iekšpuses, iz dziļuma, tevis paša. Tāds, kas var eksistēt starp diviem cilvēkiem tikai pie nosacījuma, ka ir atpazīts, meklēts, iesaistīts.
Intimitāte – intīmas attiecības, noskaņojums, tuvība. Brīdis, kad Dvēsele sazinās ar Dvēseli, ievibrējot ķermeni. Un otrādi – caur atvērtu ķermeni uzrunājot sirdi.
Padomā par to. Padomā par to ilgi.
Par patiesu Intimitāti.
Tad atmet domāšanu.
Un izjūti, izjūti ilgi.
Tad atmet izjūtas.
Un sajūti, sajūti ar katru savu maņu, ilgi, ilgi.
Un tad atmet arī to.
Un vienkārši paliec tajā, visdziļākajā tuvības sajūtā pret sevi pašu, savā kodolā.
Kaut uz mazu brīdi.
Un tagad padomā par visiem šīs planētas ļaužu centieniem veidot attiecības, seksot, mīlēties, precēties, maigoties, tuvoties, nešķirties, saglābt attiecības, atkal cerēties.
Kā gan jebkas no tā ir iespējams, ja tu neesi saskarsmē ar savu Dvēseli un to Veselumu, no kuras tā nāk, ja tu nemeklē Iekšpusi, ja tu neej sevis izziņas ceļu, ja tu apzināti nepievērsies tam, ka esi kas neparasti liels, neaptverams, ka tu tur vispār – iekšā esi?
Kā gan ir iespējams būt tuvam ar otru, ja tu netuvojies pats sev?
Kā gan ir iespējams apmainīties ar pašu dziļāko, ja tu pats sevī to nepazīsti?
Tas, kas notiek visapkārt, ir graujoši. Visās šī vārda nozīmēs. Tūkstošiem sieviešu un vīriešu cenšas viens otram būt blakus, neuzņemoties atbildību par izziņu – kas viņi tādi dziļumos ir. Vēl vairāk – noliedzot vai nu savus vai otra centienus, vilkmi “iekāpt” patiesā intimitātē un sevis zināšanā, pieņemšanā, apņemšanā. Tūkstošiem pārbijušos, uz robežas stāvošu ļaužu, kuriem jāpieņem viens vienīgs lēmums – iepazīties ar sevi, patiesi, neizskaistināti, detāli, ilgtermiņā un īstermiņā. Lai pēc tam būtu ar ko dalīties. Un pretī, blakus, kopā ar viņiem esoši tādi paši samulsuši, jēgu pazaudējuši, ļipu kājstarpē iemaukuši partneri, kas bīstas iet tālāk sevī, jo nekad nav mācīti sevi pazaudēt, lai atrastu. Vai viens tāds pārī esošais, piemēram, ir saņēmies. Taču viņam pretī stāv betona siena, kas ir pilnīgi pārliecināta, ka viņam “iekšu nav”, kaut patiesībā aiz betona ir paslēpusies izvārgusi, pārbijusies, pārbolījusies sirds.
Tā nu viņi stāv. Un izmēģina tehnikas. Kā iebāzt, kā izņemt. Vai tehniku, kas saucas – tu man apniki, eju likt iekšā citur.
Tā vietā lai dotos dzīvā, bezgala skaistā, jā, ļoti grūtā, bet atalgojošā, apdāvinošā ceļojumā savā iekšpusē, tuvāk un tuvāk labirinta centram, plašāk un plašāk mīlestībā un pieņemšanā.
Tas atklājuma prieks, ar ko var dalīties, kad esi pagājis savus iekšejos ceļus, kad tev ir ko otram nest. Tas ir visa vērts. Tas izbrīns un aizrāviens, kāds rodas, kad redzi otru ejot viņa dziļumus un daloties ar tevi. Tas ir visa vērts. Tas atbalsts, ko var sniegt viens ceļa gājējs otram, kad tas ir aplauzies, iestrēdzis, sāpināts, apdullis, tas ir neaizmērojams. Jo abu starpā ir fundamentāla vienošanās – hei, mēs ejam! Abi! Dziļumā! Pie sevis, pie Dieva, pie Centra, sauc to kā vēlies! Un satiksimies tur! Tā ir vienošanās, kas ļauj ar mīlestību un stingrību pieturēt tad, kad otrs krīt. Un ļauties, atjēgties tad, kad tevi pašu tavs vismīļākais purina un aicina – atjēdzies, atjēdzies, es tevi mīlu, dzirdi, atjēdzies, ejam tālāk!
Kā gan iespējams piedzīvot to neaprakstāmo dāvanu, kas ir dzīve, ja tu nepiedzīvo pats sevi?
Un kā gan ir iespējams izdzīvot to kopā ar otru, ja nestāvat viens otram pretī kā divi atmodušies, reibinoši, pulsējoši kodoli, kas, kopā sanākuši, rada jaunus Visumus?
Neļaujies apmānīties, tuvība ir iespējama tikai tur, kur ir klātesošs vispersonīgākais, viskailākais – tātad, visdievišķākais.
Tas var pāra starpā nebūt redzams uzreiz. Un vienmēr ir un paliks atklājams aizvien nebeidzami, nebeidzami vairāk. Taču tam – sevis iepazīšanai, atzīšanai, dejošanai ar Dievišķo, mistisko, Dvēselisko – ir jābūt pāra centrālajam uzdevumam, neapstrīdamam, vissvarīgākajam.
Tikai tur, kur satiekas, cenšas satikties, maldās un atkal saplūst divi kodoli, ir iespējams patiesais.
P. S.
< <
Šī bloga nosaukums ir THE BIG BOOK of INTIMACY – LIELĀ INTIMITĀTES GRĀMATA. Pēc šī, iepriekšējā skaidrojuma vadoties, es būtu varējusi šo vietni vienā pareizā mierā nosaukt par LIELO GRĀMATU par MANU PAŠU DZIĻĀKO. Vai IEKŠĒJĀ STAROJUMA LIELO GRĀMATU. Vai uzrakstīt – šī ir MANA LIELĀ DVĒSELES GRĀMATA. Jo tas ir tas, ko nozīmē vārds “Intimitāte”. Ne tukša lakstošanās, apakšbikšu jautājumi vai pareizā vibratora izvēle. Vārds “Intimitāte” ir viss šis tikai ar Dvēseli, Sirdi centrā.
Un tomēr es izvēlos vārdu Intimitāte.
Jo Intimitāte ir abi, Miesa un Gars nesašķelti kopā. Un tik svarīgi šķiet ļaut garīgajos un dvēseles meklējumos sajust, nojaust tieši ķermeņa, miesas, attiecību klātbūtni. To, kā caur savu miesu – mirdzošo mētelīti, ko uzvilcis Dievišķais, un caur otra miesu – tādu pašu mētelīti – mēs spējam izzināt, atklāt Visdziļāko. Ka tāpēc mums ir dots šis ķermenis, šīs rokas, kājas, krūtis, klitori, mēles, peņi, deniņi un papēži. Lai caur pieskārienu un izzināšanu mēs piekļūtu dziļāk paši sev. Un tad, tajos dziļumos, sastaptu otru.
Tāpēc šajā blogā un manā darbā līdzāspastāv tik dažādas tēmas – Dvēsele, Seksualitāte, Kunilings, Nāve, Piedzimšana, Garīgais ceļš, Dzemdības, Ceremonijas dziļi džungļos, Dzīves Aicinājums, Dievs, Attiecības, Ķermenis, Viedums un Mīlēšanās. Jo tā ir dzīve, kas attiecas uz tevi – pilnā spektrā, cauri visiem taviem ķermeņiem. Prātu, Miesu, Emocijām, Individualitāti, Enerģiju, Dvēseli. Tas ir Visums, kurš ir kļuvis personīgs. Intīms.
ININ
captured Self-Portrait by Laura Hospes
Comments